“Līdz šim esam balstījušies ekspertu teiktajā, bet tagad ejam pretējā virzienā…”Kariņš bažīgs, bet tomēr vērs mazo veikalu durvis

LA   24/02/2021 05:24

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pēc vairāku stundu diskusijām valdība un Krīzes vadības padome otrdien konceptuāli nolēma atvērt jeb pavērt, kā teica premjers Krišjānis Kariņš, mazākus veikalus. Galalēmums tiks pieņemts ceturtdien, kad būs zināms, vai veikali tiks atvērti no 1. vai 8. marta.

Ekonomikas ministrijai (EM) līdz ceturtdienai jāizstrādā kārtība, kas paredz atvērt veikalus līdz 300 m2 platībā ar atsevišķu ieeju. Šajos veikalos varēs tirgot visas preču grupas, un tajos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs valdības sēdē pagaidām nevarēja pateikt, cik tādu veikalu varētu būt. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs aplēsis, ka šādu veikalu skaits varētu sasniegt divus trīs tūkstošus, kas nodarbina 4–7 tūkstošus strādājošo.

Vairākums no tiem darbojas ārpus Rīgas, kas nerada papildu riskus, jo šajās pilsētās cilvēki nepārvietojas tik daudz ar sabiedrisko transportu kā Rīgā. Turklāt šajos veikalos darbinieku skaits ir neliels – viens divi pretstatā lielveikaliem, kur to skaits ir daudz lielāks.

EM valdībai piedāvāja piecus variantus, kā turpmāk mīkstināt tirdzniecības ierobežojumus, un izvēlēts C variants. Skaidrojot pašreizējo situāciju, J. Vitenbergs valdības sanāksmē atzina, ka astoņu miljardu vērtajā nozarē ar 87 tūkstošiem darbinieku pašlaik 65% ir ierobežotas iespējas strādāt, bet daļa nestrādā vispār, piemēram, lietotu apģērbu, bērnu apģērbu un auto preču tirgotāji. Ieņēmumu kritums vērojams arī mēbeļu tirdzniecībā.

Sākotnēji uzņēmēji centušies pārvarēt krīzi ar saviem spēkiem, bet uzkrātie līdzekļi izsīkst.

Februārī divu nedēļu laikā saņemti vairāk nekā 4600 pieteikumi uz apgrozāmo līdzekļu atbalstu par kopējo summu ap 60 miljoniem eiro. Ja pieskaita dīkstāves un subsidētās izmaksas, tad šī summa pārsniedz 80 miljonus eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā pērn pavasara mēnešos kopā.

Daudziem uzņēmumiem lielu daļu izmaksu veido nomas maksa, ko viņi nespēj nomaksāt, – kopā ap desmitiem miljonu eiro mēnesī. EM aplēsusi, ka dīkstāves cena tirdzniecības nozarē ir aptuveni 26 miljoni eiro mēnesī. Ja situācija nemainās, šī summa ik mēnesi var pieaugt, brīdināja ekonomikas ministrs, aicinot labāk naudu ieguldīt vakcinācijā, senioru aprūpes kvalitātes uzlabošanai un izglītībā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš izteica atbalstu EM virzītajiem priekšlikumiem. Viņš sacīja, ka iepriekš apstiprinātais drošas tirdzniecības koncepts ir balstīts starptautiskajos pētījumos, nav nekādas milzīgas drūzmēšanās un 80% gadījumos ierobežojumi strādā. Turklāt neesot redzēti pierādījumi tam, ka tirdzniecības nozare ir galvenais vainīgais Covid-19 izplatībā. Jāņem vērā arī vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana. “Esošie ierobežojumi ir nepamatoti, nesamērīgi un diskriminējoši un, ja tos saglabās, būs sekas un ar to jārēķinās,” sacīja Endziņš.

Ar piesardzību uz tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanu gan raugās veselības ministrs Daniels Pavļuts, sakot, ka “augstas neziņas apstākļos operējam ar daudziem nezināmajiem”. Turklāt jāsaprot, vai, atverot mazos veikalus, policijai būs resursi un tā varēs nodrošināt nepieciešamo kontroli.

Jau šobrīd skaidrs, ka ar pašreizējiem vakcinācijas tempiem pūļa imunitāti nebūs iespējams sasniegt līdz gada vidum, tas varētu notikt augusta beigās vai septembra sākumā un līdz tam jābūt ļoti piesardzīgiem.

Arī premjers Krišjānis Kariņš bažījas, ka situācija ar Covid-19 saslimstību joprojām raisa satraukumu. “Līdz šim esam balstījušies ekspertu teiktajā, bet tagad ejam pretējā virzienā… Mēs nedarām to, ko bijām apņēmušies darīt. Lemjam tā, it kā saslimstības rādītāji būtu citi,” sacīja premjers, piebilstot, ka izjūtams liels sabiedrības un lobiju organizāciju spiediens.

Ja saslimstība turpmāk ies augšā, nebūšot skaidrs, vai tas notiek atvērto veikalu vai skaistumkopšanas nozares dēļ. Turklāt tagad varot sagaidīt, ka savas nozares atvēršanu vēlēsies gan kultūras, gan citu jomu pārstāvji. “Ja tas ir pareizais ceļš, tad mēs visi būsim laimīgi.

Ja izvēlēts nepareizais ceļš, ko tad darīsim?” vaicāja premjers. Vairāki ministri gan aicināja novērst trūkumus līdzšinējos ierobežojumos, kā arī sabiedrību vairāk informēt par pieņemtajiem lēmumiem, veicot plašāku izskaidrošanas darbu.

* Pavērs – tas ir, Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot.

Cookie Settings